in-jūcundus, a, um, adj. Unpleasant (class.): minime nobis injucundus labor, Cic. Fin. 1, 1, 3: rumor bonis, id. Q. Fr. 3, 8, 4: odor, Plin. 25, 7, 36, ยง 74: sonus vocis, Gell. 13, 20, 12: schemata, Quint. 4, 5, 4: non injucundus auctor, id. 10, 1, 124.
—Comp., Cael. Aur. Tard. 1, 4, 123.
— Harsh, severe: adversus malos, Tac. Agr. 22.
— Adv.: injūcundē, unpleasantly: res injucundius actae, Cic. Att. 1, 20, 1.